Masīvkoka vai divslāņu grīdas dēļi?

Divslāņu grīdas dēļi sastāv no ozola masīvkoka virskārtas, kas pielīmēta pie bērza saplākšņa pamatnes.  Šādi dēļi dēļi mazāk rūk un briest gaisa mitruma ietekmē, līdz ar to ir stabilāki izmēros arī pie lieliem platumiem. Uz siltajām grīdām ieteicams izvēlēties līmētos dēļus. Šaurākiem dēļiem un parketam labi piemērots masīvkoks.

Kāda ir atšķirība starp divslāņu un trīsslāņu dēļiem?

Divslāņu jeb, pareizāk būtu teikt, daudzslāņu (angliski "multilayer") dēļi sastāv no virsējā slogojamā koksnes slāņa, kurš uzlīmēts uz saplākšņa nesošās konstrukcijas. Saplāksnis sastāv no daudzām savstarpēji krusteniski salīmētām lobītā finiera skaidām. Tādējādi, ja trīsslāņu materiāli sastāv no trīs kārtām, tad divslāņu grīdas dēlis, piemēram 16mm biezā Stalgen grīdas dēļa gadījumā, sastāv no 10 slāņiem. Stalgen izstrādājumiem pielieto sevišķi plānas lobskaidas finierus. Tādējādi tiek iegūta ļoti stabila konstrukcija. Stalgen divslāņu dēļiem virskārta tiek pielīmēta pie saplākšņa ar poliuretāna termoreaktīvu līmi, kuru izkausē 140° grādu temperatūrā. Pēc salīmēšanas līmes slānis ir praktiski nesagraujams. Līmei nav pievienotu šķīdinātāju. Tāpēc poliuretāna līmei nav kaitīgu izgarojumu. "Stalgen" izstrādājumiem tiek pielietots tikai augstākās kvalitātes ūdensizturīgs  bērza saplāksnis. Tā izgatavošanas procesā līmei nav pievienots formaldehīds. Bērza saplākšņa blīvums ir ap 700kg/m³ un ozola blīvums vidēji ir 750kg/m³, tapēc izstrādājums labi vada siltumu. Siltuma vadītspēja ir apgriezti proporcionāla materiāla blīvumam. Jo mazāks būs materiāla blīvums, jo sliktāk vada siltumu. Trīsslāņu materiāliem parasti nesošajā konstrukcijā pielieto priedi, egli, vai sliktākajā gadījumā arī apses koksni. Tādēļ trīsslāņu materiāliem ir salīdzinoši vēl viens būtisks trūkums, tie ir ne tikai ģeometriski nestabilāki, bet arī sliktāk vada siltumu.


Kādas ir atšķirības starp grīdas dēļu šķirojumiem?

Dēļu kvalitāte visām šķirām ir vienādā, atšķiras tikai vizuālais izskats - zaru daudzums un lielums, krāsas toņu variācijas, ar vai bez aplievas.  Premium un Select materiāli tiek iegūti nelielos apjomos, to pieejamība ir ierobežota. Šķirojumu piemēri doti šeit.

Premium grīdas dēļi ar atsevišķiem punktveida zariem bez aplievas Spied šeit

Select grīdas dēļi ar nelieliem zariem bez aplievas koksnes Spied šeit

Living grīdas dēļi ar nelieliem zariem un aplievu Spied šeit

Classic grīdas dēļi ar zariem, to labojumiem, bez aplievas koksnes Spied šeit

Rustic grīdas dēļi ar zariem, to labojumiem, krāsu variācijām un aplievu Spied šeit

Cik platus dēļus izvēlēties?

Dēļu platumu parasti izvēlas atkarībā no telpu lieluma. Jo lielākas telpas, jo platāki dēļi ir piemēroti telpām. Tomēr jāņem vērā, ka platāki dēļi ir dārgāki.

Cik maksā grīdas dēļi un parkets?

Cenas svārstās ļoti plašās robežās - no 20,- EUR līdz 150,- EUR par kvadrātmetru. Vispārīgi var teikt, ka jo platāki un garāki dēļi, jo dārgāki. Cenu nosaka arī šķirojums. Bezzaru materiāls ir daudz dārgāks. Grīdas dēļu un parketa cena mainās atkarībā no situācijas kokmateriālu tirgū.

Vai grīdas dēļi piemērota siltajām grīdām?

Siltajām grīdām ir piemēroti jebkura platuma līmētie grīdas dēļi. Stalgen produkcijas izgatavošanai tiek izmantots ūdensizturīgs bērza saplāksnis, kuram ozols pie saplākšņa ir pielīmēts ar poliuretāna līmi. Saplākšņa un ozola koksnes blīvums ir virs 700 kg/m³, tādējādi tiek nodrošināta laba siltuma pāreja (jo augstāks materiāla blīvums, jo labāka tā siltumvadītspēja). Lai nodrošinātu ideālu siltuma pāreju un novērstu spraugu veidošanos starp dēļiem ziemas sezonā, vēlams dēļus pielīmēt pie pamatnes.

Kādu apdares materiālu izvēlēties?

Sekojošā attēlā salīdzinātas ar naturālo eļļu apstrādātās, ar cietvasku apstrādātas un lakotas grīdas īpašības.
Naturālās eļļas, cietvaska un lakas salīdzinājums

Kā aprēķināt grīdas ieklāšanai nepieciešamo grīdas dēļu vai parketa apjomu?

Par telpu faktisko laukumu iesakām pārliecināties tās pārmērot dabā. Pievērsiet uzmanību! Grīdas seguma  laukuma aprēķinos ietver arī nišas, sliekšņu zonu, kā arī platību zem iebūvējamiem skapjiem, virtuves iekārtām, radiatoriem un citur.

Kāda ir nepieciešamā grīdas dēļu vai parketa rezerve?

Neliela izmēra telpās grīdas dēļiem rezerve 4%, skujiņas veida parketam 10%. Liela izmēra telpās rezerves apjoms mazāks. Trapecveida formas telpās vai ieklājot grīdas dēļu vai parketu pa diagonāli, rezerves apjoms palielinās.

Kā aprēķināt grīdas ieklāšanai nepieciešamo grīdas līstu apjomu?

Par nepieciešamo grīdas līstu apjomu iesakām pārliecināties, tās pārmērot dabā. Nereti grīdas līstes tiek ieklātas arī flīzēto grīdu zonās. Rezervei iesakām ņemt 3 metrus privātmājai.

Vai ir iespējams pasūtīt grīdlīstu apdari tādā pašā tonī kā grīdas segums?

Jā.

Vai izgatavojam durvju apmales?

Nē.

Vai iespējams pasūtīt specifisku izmēru dēļus?

Nē.

Kāds ir grīdas dēļu iepakojums?

Dēļi šķiroti un iepakoti trīs garuma grupās – no 0,6m līdz 1,4m, no 1,4m līdz 2,2m un no 2,2m līdz 3,0m. Dēļi ir mainīga garuma, vienā masīvkoka dēļu pakā ir 6 dēļi, divslāņu dēļu pakā ir 4 dēļi. Uz katras pakas norādīts dēļu kopējais garums.

Cik sver ozola parkets un grīdas dēļi?

Viena kvadrātmetra svars divslāņu ozola grīdas dēļiem ar biezumus 12mm ir 7,8kg/m². Dēļi ar biezumu 16mm sver 11,5kg/m².

Kas ietekmē parketa cenu ?

Parketa cena ir atkarīga no parketa veida (masīvkoks, divslāņu, trīsslāņu u.c.), parketa biezuma, cēlkoksnes virskārtas biezuma (galvenais cenu ietekmējošais faktors daudzslāņu parketam), šķirojuma (bezzaru koksne ir dārgāka), apdares (apdares materiālu veids un sastāvs, atbilstība vides prasībām), platuma (platu sagatavju izgatavošanai izmanto dārgākus izejmateriālus)  un citiem faktoriem. Tā kā cenas var mainīties atkarībā no situācijas izejmateriālu tirgū, prasiet mums aktuālo cenu Jūs interesējošam produktam.