Masīvkoka vai divslāņu grīdas dēļi?
Divslāņu grīdas dēļi sastāv no ozola vai oša masīvkoka virskārtas, kas pielīmēta pie bērza saplākšņa pamatnes. Šādi dēļi dēļi mazāk rūk un briest gaisa mitruma ietekmē, līdz ar to ir stabilāki izmēros arī pie lieliem platumiem. Uz siltajām grīdām ieteicams izvēlēties līmētos dēļus. Šaurākiem dēļiem un parketam labi piemērots masīvkoks.
Kāda ir atšķirība starp divslāņu un trīsslāņu dēļiem?
Divslāņu jeb, pareizāk būtu teikt, daudzslāņu (angliski "multilayer") dēļi sastāv no virsējā slogojamā koksnes slāņa, kurš uzlīmēts uz saplākšņa nesošās konstrukcijas. Saplāksnis sastāv no daudzām savstarpēji krusteniski salīmētām lobītā finiera skaidām. Tādējādi, ja trīsslāņu materiāli sastāv no trīs kārtām, tad divslāņu grīdas dēlis, piemēram 16mm biezā Stalgen grīdas dēļa gadījumā, sastāv no 10 slāņiem. Stalgen izstrādājumiem pielieto sevišķi plānas lobskaidas finierus. Tādējādi tiek iegūta ļoti stabila konstrukcija. Stalgen divslāņu dēļiem virskārta tiek pielīmēta pie saplākšņa ar poliuretāna termoreaktīvu "hotmelt' līmi, kuru izkausē 140°C temperatūrā. Pēc salīmēšanas līmes slānis ir praktiski nesagraujams. Poliuretāna līmei nav kaitīgu izgarojumu. Stalgen izstrādājumiem tiek pielietots tikai augstākās kvalitātes ūdensizturīgs ULEF (ultra low emission formaldehyde) bērza saplāksnis. Tā kā bērza saplākšņa blīvums ir ap 700kg/m³, bet ozolam blīvums vidēji ir 750kg/m³, tad izstrādājums labi vada siltumu. Siltuma vadītspēja ir apgriezti proporcionāla materiāla blīvumam. Jo mazāks būs materiāla blīvums, jo sliktāk vada siltumu. Trīsslāņu materiāliem parasti nesošajā konstrukcijā pielieto priedi, egli, vai sliktākajā gadījumā - apses koksni. Tādēļ trīsslāņu materiāliem ir salīdzinoši vēl viens būtisks trūkums, tie ir ne tikai ģeometriski nestabilāki, bet arī sliktāk vada siltumu.
Kādas ir atšķirības starp grīdas dēļu šķirojumiem?
Dēļu kvalitāte visām šķirām ir vienādā, atšķiras tikai vizuālais izskats - zaru daudzums un lielums, krāsas toņu variācijas, ar vai bez aplievas. Premium un Select materiāli tiek iegūti nelielos apjomos, to pieejamība ir ierobežota. Šķirojumu piemēri doti šeit.
Ozols Premium grīdas dēļi ar atsevišķiem punktveida zariem bez aplievas
Ozols Select grīdas dēļi ar nelieliem zariem bez aplievas
Ozols Living grīdas dēļi ar nelieliem zariem un aplievu
Ozols Classic grīdas dēļi ar zariem, to labojumiem, bez aplievas
Ozols Rustic grīdas dēļi ar zariem, to labojumiem, krāsu variācijām un aplievu
Osis Premium grīdas dēļi ar atsevišķiem punktveida zariem
Osis Select grīdas dēļi ar nelieliem zariem
Osis Rustic grīdas dēļi ar zariem
Cik platus dēļus izvēlēties?
Dēļu platumu parasti izvēlas atkarībā no telpu lieluma. Jo lielākas telpas, jo platāki dēļi ir piemēroti telpām. Tomēr jāņem vērā, ka platāki dēļi ir dārgāki.
Ozols vai Osis?
Osim ir gaišāka koksne. Tas kā grīdas segums ir populārs Skandināvijā. Cietības un nodilumizturības ziņā abas koku sugas ir apmēram vienādas. Pēdējos gados oša pieejamība ir strauji samazinājusies infekcijas dēļ.
Cik maksā grīdas dēļi un parkets?
Cenas svārstās ļoti plašās robežās - no 20,- EUR līdz 150,- EUR par kvadrātmetru. Vispārīgi var teikt, ka jo platāki un garāki dēļi, jo dārgāki. Cenu nosaka arī šķirojums. Bezzaru materiāls ir daudz dārgāks. Grīdas dēļu un parketa cenas mainās atkarībā no situācijas kokmateriālu tirgū.
Vai grīdas dēļi piemērota siltajām grīdām?
Siltajām grīdām ir piemēroti jebkura platuma līmētie grīdas dēļi. Stalgen produkcijas izgatavošanai tiek izmantots ūdensizturīgs bērza saplāksnis, kuram ozols pie saplākšņa ir pielīmēts ar poliuretāna līmi. Saplākšņa un ozola koksnes blīvums ir virs 700 kg/m³, tādējādi tiek nodrošināta laba siltuma pāreja (jo augstāks materiāla blīvums, jo labāka tā siltumvadītspēja). Lai nodrošinātu ideālu siltuma pāreju un novērstu spraugu veidošanos starp dēļiem ziemas sezonā, vēlams dēļus pielīmēt pie pamatnes.
Kādu apdares materiālu izvēlēties?
Sekojošā attēlā salīdzinātas ar naturālo eļļu apstrādātās, ar cietvasku apstrādātas un lakotas grīdas īpašības.
Kā aprēķināt grīdas ieklāšanai nepieciešamo grīdas dēļu vai parketa apjomu?
Par telpu faktisko laukumu iesakām pārliecināties tās pārmērot dabā. Pievērsiet uzmanību! Grīdas seguma laukuma aprēķinos ietver arī nišas, sliekšņu zonu, kā arī platību zem iebūvējamiem skapjiem, virtuves iekārtām, radiatoriem un citur.
Kāda ir nepieciešamā grīdas dēļu vai parketa rezerve?
Neliela izmēra telpās grīdas dēļiem rezerve 4%, skujiņas veida parketam 10%. Liela izmēra telpās rezerves apjoms mazāks. Trapecveida formas telpās vai ieklājot grīdas dēļu vai parketu pa diagonāli, rezerves apjoms palielinās.
Kā aprēķināt grīdas ieklāšanai nepieciešamo grīdas līstu apjomu?
Par nepieciešamo grīdas līstu apjomu iesakām pārliecināties, tās pārmērot dabā. Nereti grīdas līstes tiek ieklātas arī flīzēto grīdu zonās. Rezervei iesakām ņemt 3 metrus privātmājai.
Vai ir iespējams pasūtīt grīdlīstu apdari tādā pašā tonī kā grīdas segums?
Jā.
Vai izgatavojam durvju apmales?
Nē.
Vai iespējams pasūtīt specifisku izmēru dēļus?
Nē.
Kāds ir grīdas dēļu iepakojums?
Viena paka fiksēto garumu divslāņu grīdas dēļi sastāv no 4 rindām. Trīs dēļu rindas vienmēr ir viens pilna pakas garuma dēlis, bet viena no dēļu rindām var komplektēties no 2 aptuveni vienāda garuma dēļiem. Nominālā dēļu garuma summas pielaide vienā pakā fiksētā garuma divslāņu dēļiem ir ±1%.
Cik sver ozola, oša parkets un grīdas dēļi?
Viena kvadrātmetra svars divslāņu ozola vai oša grīdas dēļiem ar biezumus 12mm ir 7,8kg/m². Dēļi ar biezumu 16mm sver 11,5kg/m².
Kas ietekmē parketa cenu ?
Parketa cena ir atkarīga no parketa veida (masīvkoks, divslāņu, trīsslāņu u.c.), parketa biezuma, cēlkoksnes virskārtas biezuma (galvenais cenu ietekmējošais faktors daudzslāņu parketam), šķirojuma (bezzaru koksne ir dārgāka), apdares (apdares materiālu veids un sastāvs, atbilstība vides prasībām), platuma (platu sagatavju izgatavošanai izmanto dārgākus izejmateriālus) un citiem faktoriem. Tā kā cenas var mainīties atkarībā no situācijas izejmateriālu tirgū, prasiet mums aktuālo cenu lapu.